Sāku meklēt, kur netā var dabūt klasisko gleznu reprodukcijas – gribu izdrukāt un apgaismoties. Bet visu pasauli ir okupējuši briesmīgi kopirasti – klasikai jau sen beidzies jebkādu tiesību termiņš, bet muzeji vienalga liek ārā markas 130x130 pikseļu izmērā. Un arī bēdīgi slavenā Europeana grēko ar to pašu. Maksimums – bilde kādus 800 pikseļus platumā. Paskatīties uz ko tādu monitorā – vēl kur nebija, bet izdrukāt – nekādi. Un, ja bilde ir lielāka, tad tā tiek rādīta apletā – lai apmeklētāji nevarētu nokopēt. Tas pie tam, ka muzeji savā vairumā ir valsts, tātad tiek sponsorēti no mūsu ar jums naudas. Un pie tam mums pašiem neļauj novilkt, kropļi.
Par laimi, man iepriekš nepazīstams cilvēks vārdā Hanss Kellers (Hannes Keller) vada Über saitu, kur ir, piemēram, viss van Gogs augstā izšķirtspējā, vai, piemēram, bēdīgi slavenā Mona Liza.
Kā izrādījās, šis pats Kellers ir slavens ar to, ka 1962. gadā uzstādīja toreizējo pasaules rekordu ieniršanas dziļumā - vairāk nekā 300 metrus. Bet vispār viņš bija fiziķis, matemātiķis un uzņēmējs IT jomā. Un tagad, lūk, neskatoties uz to, ka viņam jau ir 74 gadi, stūrē šo arhīvu, kā arī spēlē klavieres un zīmē psihodēliskas gleznas. Kas attiecas uz saitu, 6 viņa darbinieki sēž tieši Hansa viesistabā, un arī nauda uzņēmumam pārsvarā ir viņa paša. Kaut kas man saka, ka pēc viņa nāves tas viss izjuks, un mēs atkal pētīsim markas.